Āraišu svētkos 28. 07. 2012.

Vienā no šīs vasaras karstākajām dienām "Baltava" piedalījās Āraišu svētkos. "Apdzīvojām" vienu no ezerpils mājiņām, iejūtoties 9. gadsimta seno latgaļu ādā. Visapkārt esošais ezers palīdzēja pārdzīvot karstumu, jo ik pa laikam varēja tajā izpeldēties. :) Blakus adatas pinuma, šūšanas un celošanas darbiņiem, kurus veica meitas, puiši izmēģināja ādas rotāšanas darba rīkus un tehnikas. Tā rezultātā tapa arī vairāki amuletveidīgi piekariņi, tajā skaitā mašīnas atslēgu piekariņš. :)

"Baltava" Geidānmuižā

2012. gada 14. jūlijā "Baltava" ar savu "viduslaiku seju" jeb viduslaikiem piederīgo apģērbu un darbošanos piedalījās Andra Geidāna un domubiedru veidotajā Geidānmuižas taborā. Pasākums notika visnotaļ skaistā un slapjā vietā. Neskatoties uz vairākiem lietiem dienas gaitā, apmeklētāju bija samērā daudz un pasākuma noskaņa ļoti jauka. Dzīres dalībniekiem dienas noslēgumā ļāva vēl jo vairāk iejusties romantiskā viduslaiku atmosfērā, tā kā gluži vai bija žēl doties prom.

Mūsu puiši kā parasti nodarbojās ar seno ādas apavu un somiņu šūšanu. Šajā reizē mūsu lielais jaunums bija Mārča šūtie un izšūtie zābaciņi - šī gada arheoloģiskajos izrakumos atrasto 13. gadsimta Vecrīgas zābaciņu atdarinājums.

Savukārt mūsu dejotāja Ieva taborā bija aizņemta ar citām lietām, proti, viņa gatavoja dzīrēm paredzētos viduslaiku ēdienus un dejoja viduslaiku dejas.

Tabors Geidānmuižā 14.-15. jūlijā un citi nākotnes plāni

Šajā nedēļas nogalē pirmo reizi piedalīsimies tādā pasākumā kā Viduslaiku tabors Geidānmuižā. Tas Baltavai šogad jau otrais viduslaiku pasākums, tā kā būs daudzpusīga sezona. Vairāk par pasākumu lasāms šeit.

Vēl šogad plānojam piedalīties arī citos senajos pasākumos. Pašlaik paredzam, ka būsim Zemgaļu svētkos Tērvetē 11.-12. augustā (vairāk informācijas šeit).

Tāpat domājam piedalīties Apoles pilskalna svētkos Lietuvā 18.-19. augustā.

Iespējams piedalīsimies arī vēl citos pasākumos, bet tas pagaidām nav tik droši zināms. :)

Daugmales pilskalna svētki

Jau otro gadu Daugmales pilskalnā notika Daugmales pilskalna svētki. Festivāla pirmā diena 16. jūnijs bija veltīta senlatviešiem jeb 10.-13. gadsimtam. Ar mums kopā piedalījās arī mūsu draugi Amēlija un Hajo no Vācijas, kuri jau vairāk kā desmit gadus nodarbojas ar vēstures rekonstrukciju un šoreiz pārstāvēja Ziemeļvācijas vikingus.

 

 

 

Festivāla otrā diena 17. jūnijs bija veltīta viduslaikiem jeb 13.-16. gadsimtam. Šī diena izcēlās ar milzīgu vēju. Mūsu jaunās viduslaiku kleitas izturēja ugunskristības. :)

 

Mežotnē 19. maijā

Mūsu vasaras pasākumu sezona šogad sākās ar došanos uz Mežotni. Jau trešo reizi "Baltava" piedalījās Mežotnes pilskalna svētkos. Šīs reizes lielais prieks bija Līgas un Mārča jaunie tērpi (vairāku mūsu dalībnieku kopdarbs) un seno apavu fragmenti no arheoloģiskajiem izrakumiem Vecrīgā (muzeja brāķētie eksemplāri), kurus visi interesenti varēja "apskatīt ar rokām". Zoļu un zābaku virsu fragmenti ar dūrienu pēdām, izdilušiem caurumiem un diegu paliekas - to visu apskatīt dzīvē ir vērts, ja esi nolēmis pats izgatavot sev senos apavus. Un mūsu puiši to arī dara: uz vietas šuj ādas apavus pēc senām piegrieztnēm.
"Bauskas dzīves" reportāžu no pasākuma, kurā lasāms arī par "Baltavu", iespējams lasīt šeit.

 

Drīz sākas brīvdabas pasākumu sezona

Baltava jau gatavojas jaunajai 2012. gada brīvdabas pasākumu sezonai. Top vairāki jauni tērpi,  jauni iedzīves priekšmeti. Šogad pirmie pasākumi, kuros piedalīsimies, ir 19. maijā Mežotnes pilskalna svētki, 26. maijā Vikingu svētki Grobiņā un 16.-17. jūnijā Daugmales pilskalna svētki. Vairāk informācijas par senajiem pasākumiem iespējams atrast www.senaapmetne.lv

Ziemas vakari

Kā jau no senseniem laikiem zināms, garajos un tumšajos ziemas vakaros ir jauki sanākt kopā un pastrādāt, papļāpāt, padziedāt un saplānot gaidāmo vasaru. Lietas top, pašiem prieks, un ziema paiet ātrāk. :) Te neliels ieskats no pāris vakariem, kas veltīti senajiem rokdarbiem.

Vidzemes pilskalnu ekspedīcija

2011. gada 12. novembrī profesora Jura Urtāna vadībā devāmies nu jau par tradīciju kļuvušajā ikrudens ekspedīcijā pa pilskalniem. Latgales, Zemgales, Kurzemes un Sēlijas pilskalniem jau ekspedīcijas bijušas veltītas, šogad tad nu devāmies uz Vidzemi. Novembra vidus nudien ir ļoti pateicīgs laiks, lai apsekotu pilskalnus, jo vasaras zaļums vai sniega sega daudz ko noslēpj mūsu acīm.
Pirmais pilskalns, ko pašā rīta agrumā apciemojām, bija Kvēpenes pilskalns pie Cēsīm. Visus, kas dodas uz pilskalnu, sagaida dižozols, kurš iedvesmojis arī piecu latu naudaszīmes mākslinieku.


Pilskalns ir ļoti augsts un stāvs, pret Kvēpeņu mājām tam ir divi vaļņi. Attēlā redzams otrais un augstākais, kurā rāpjamies.


Pilskalna plakums ir liels. Augstākajā galā tam ir mūra torņa paliekas. Uz kalna vairāki kritušie koki, taču kalns ir labi pārskatāms.



Otrais pilskalns mūsu dienas kārtībā bija Sārumkalns netālu no Priekuļiem. Attēlā redzams pilskalna zemākais gals un labajā pusē - upurkalns, mazāks kalns.


Gar pilskalnu tek pavisam neliela, toties mītiski ļoti skaista upīte.


Uzeja pilskalnā pa apkārvijošos terasveida celiņu.


Plakums samērā garens, šeit kādreiz notikušas zaļumballes. :)


Diemžēl arī dažas ļoti lielas mantraču bedres. Šī ir tik dziļa, ka, netīšām tajā iekrītot, droši vien būtu vajadzīga palīdzība, lai tiktu ārā. Jācer, ka paši tur arī iekritīs.


Tālāk devāmies uz Ķētu pilskalnu aiz Dzērbenes. Kaut arī pilskalns atrodas ceļa malā, uz tā tikt ir ļoti grūti, jo visas nogāzes blīvi noaugušas ar eglēm un lazdām.


Pilskalna plakums nav pārskatāms, tas tāpat blīvi apaudzis. Vasarā šeit nevarētu redzēt neko. Uz vienu pusi no pilskalna paveras skats uz tīrumu, pārējās vietās tikai biezoknis.


Braucot cauri Dzērbenei, apskatījām arī Augsto kalnu - pilskalnu. Tas atrodas ceļa malā, ir kopts un labi novērtējams.


Nokļūšana pilskalnā ir ērta, no vairākām pusēm.


Tomēr pilskalnā ir postījums - tur atrodas paliela estrāde ar skatītāju vietām.


Pilskalnam puslokā apkārt ir valnis, neliels, tomēr izteiksmīgs.


Uzejamais terasveida celiņš ir paplašināts līdz braucama ceļa izmēriem, izpostot tā kādreizējo izskatu.


Tālāk devāmies uz Vecpiebalgu, kur apskatījām Piebalgas pilskalnu, kurš tautā saukts arī par Grišku vai Griškas kalnu. Griška esot bijis kāds krievu krodzinieks, kurš strādājis pie pilskalna blakus uzceltajā krogā. Nudien pilskalns nav pelnījis, ka to dēvē šādā vārdā. :)


Blakus uzejai pilskalnā atrodas aka, kura uzcelta, labiekārtojot avotu, kurš jau atkal tiek saukts Griškas vārdā.


Pilskalna plakums ir kopts, tajā arī daži soliņi un ugunskura vieta. Apkārtne labi pārskatāma.


Visgrūtāk sasniedzmais bija pēdējais pilskalns, ko apmeklējām - Vējavas pilskalns. Tas atrodas kādus 300 m no ceļa, lai līdz tam nokļūtu jālaužas cauri pamatīgiem brikšņiem un jābrien pa mālainiem, purvainiem dubļiem.


Tomēr, nokļūstot līdz Ernesta Brastiņa savulaik uzmērītajam pilskalnam, skats ir mazliet labāks, jo šķiet, ka pilskalna plakums sācis aizaugt tikai pēdējos pārdesmit gados. Agrāk šeit rīkotas zaļumballes.



Kaut arī novembra miglainajā dienā ātri metās tumšs, tomēr sešu pilskalnu apsekojums ļāva piedzīvot daudz. Ar nepacietību gaidu nākamo iespēju apmeklēt Latvijas arheoloģijā nozīmīgas vietas. :)