Arheoloģiskie brīvdabas muzeji - vērts redzēt


Arheoloģijas interesenti bieži apmeklē muzejus :) - kā rāda pieredze, kā tik kādā pilsētā ir vēstures muzejs, cenšos to apmeklēt. Taču klasiskie vēstures muzeji, kas parasti atrodas lielās ēkās un stendos rāda kādas valsts vai reģiona vēstures liecības, stipri atšķiras no pavisam cita veida muzejiem - brīvdabas. Un tādi mēdz būt ne tikai etnogrāfiskie, bet arī arheoloģiskie. Šādu muzeju būtība parasti ir rādīt rekonstruētas dzīvesvietas ar visu to iekārtojumu, personālu ģērbtu atbilstoši vēsturiskajam laikam, senu amatu demonstrējumiem, bieži vien mājlopiem un kas varbūt ir pats svarīgākais - aktivitātēm, kurās var iesaistīties apmeklētāji.
Eiropas savienības kultūras projekta LiveArch ietvaros 2009. gadā tika izveidots Eiropas arheoloģisko brīvdabas muzeju ceļvedis, kurā iekļauta informācija par 212 brīvdabas muzejiem. Brīvdabas muzeju tradīcijas ir stiprākās tādās valstīs kā Vācija, Zviedrija un Dānija. Tādēļ arī šajās valstīs ir liels arheoloģisko brīvdabas muzeju skaits: Vācijā - 47, Zviedrijā - 20, Dānijā - 19, taču daudz muzeju ir arī Francijā - 21 un Lielbritānijā - 21.
Skatoties uz Baltiju, redzam, ka Latvijā ir divi brīvdabas arheoloģiskie muzeji - Āraišu ezerpils un Uldevena pils Lielvārdē. Lietuvu ceļvedī pārstāv Kernave, kaut arī savā ziņā tas neatbilst brīvdabas muzeju "definīcijai", jo tajā nav rekonstrukciju, tikai senvieta un klasiskā muzeja ēka. Savukārt Igaunijā nav neviena šāda muzeja (vismaz ceļvedī nav).
Eiropā, atbilstoši tās vēsturei, muzeji ir dažādi: aizvēstures (akmens, bronzas laikmets), romiešu laika un viduslaiku (sākot ar mūsu izpratnē dzelzs laikmetu līdz pat Eiropas vēlajiem viduslaikiem). Dažos muzejos ir viena apdzīvota vieta rekonstruēta tās oriģinālajā vietā, citos ir dažādu laikmetu "sētas".
Piedāvāju savu skatījumu uz vairākiem no brīvdabas arheoloģiskajiem muzejiem, kurus pati esmu apmeklējusi.

Kā pirmo vēlos minēt muzeju, kurš man paticis visvairāk - Archeon jeb Arheons, kurš atrodas Nīderlandē, Alphen pilsētiņā (netālu no Leidenes). Kaut arī muzejs nav kādas konkrētas arheoloģiskās senvietas rekonstrukcija un ieejas biļete tajā maksā mazliet pāri par 17 eiro, muzejs ir īpaši jauks ar savu atmosfēru. Ne velti apmeklētāju ir daudz. Arheonā ir dažādu laiku sētas - akmens laikmeta, bronzas laikmeta, dzelzs laikmeta, agro un vēlo viduslaiku un paliela romiešu daļa. Jau auto stāvvietā pie muzeja stāv bruņots romietis, kurš katram liek atdot ieročus, pirms viņš vai viņa drīkst iet tālāk. Kases atrodas muzeja veikaliņā, kur ir bērnu paradīze - bruņas, vairogi, zobeni teju no katra perioda, dažādas grāmatas, suvenīri, utt. Un bērnu paradīze turpinās arī tālāk, jo dzelzs laikmeta sētā var šaut ar loku, vairākās sētās ir mājlopi (govis, cūkas, vistas), pāri dīķim iespējams pārvilkties ar plostu, pabraukāties ar vienkoci, taču lielākā aktivitāšu daļa saistās ar romiešiem. Romiešu daļā iespējams ne tikai piemērīt bruņas, bet arī kalt saktiņas, termās izmēģināt romiešu ādas kopšanas procedūras, pagulēt romiešu gultā. Arī pieaugušie var iesaistīties visās šajās aktivitātēs. Katru pēcpusdienu amfiteātrī notiek gladiatoru cīņas. Man vislabāk patika tas, ka gandrīz visās ēkās var iet iekšā, visu var aiztikt, dažviet pat pavardā deg uguns vai uz galda svece - neviens to nepieskata. Jūties kā mājās, ja vēlies, pasēdi vai atlaidies gultā, paberz graudus, utt. Arī darbinieki, kuri visi valkā kāda muzejā pārstāvētā vēsturiskā perioda apģērbu, ir fantastiski - visi brīvi runā angliski, ir ļoti laipni, uz katru tavu jautājumu, kuru droši vien dzirdējuši simtiem reižu, atbild tā, itkā tā būtu pirmā reize - ar patiesu aizrautību un ieinteresētību. Muzejā pavadījām trīs stundas, priekš nelielās teritorijas tas ir diezgan daudz, taču tā kā ēku bija daudz, katrā bija ko skatīties, atmosfēra fantastiska, tad laiks paskrēja ātri. Pat žēl bija iet prom. Muzeja mājas lapa: http://www.archeon.nl


Iespaidīgs arheoloģijas brīvdabas muzejs ir Vācijas pilsētiņā Xantenā (uz ziemeļiem no Duisburgas) - milzīga oriģinālās romiešu pilsētas teritorija, no kuras viena daļa ir rekonstruēta: termas, dzīvojamais komplekss, tempļa daļa, liels amfiteātris. Pa visu šo muzeju var staigāt brīvi un justies kā cilvēks, taču tas beidzas, kad nonāc muzeja galvenajā lepnumā - senlietu ekspozīcijas zālēs (ļoti moderni iekārtotas, taču visu apsargā tiešām nervozi apsargi, somas jāatstāj garderobē, nedrīkst fotografēt ar zibspuldzi, nedrīkst padzerties, utt., un galvenais - jūties kā (potenciālais) noziedznieks). Blakus ekspozīcijai ir atsegti arheoloģiskie izrakumi milzīgā termu kompleksā, kuram pāri ir mūsdienu konstrukcija ar jumtu un celiņiem, pa kuriem var staigāt apmeklētāji. Vienā vietā muzeja teritorijā arheoloģiskie izrakumi bija arī brīvā dabā, viena daļa jau no pagājušā gada nebija kustināti, mazliet aizaudzis laukums un pat mazliet apbrucis profils... Toties muzeja teritorijā ir milzīgs bērnu spēļu laukums - koka variācija par romiešu cietokšņa tēmu. :) Muzeja mājas lapa: http://www.apx.lvr.de


Vācijas pašā vidū (ne pārāk tālu uz ziemeļaustrumiem no Erfurtes) - mazā ciematiņā West-Greussen (saukts arī par Clingen) atrodas savā oriģinālajā vietā rekonstruēts Funkenburgas koka cietoksnis ar pāris torņiem un vairākām ēkām. Ap cietokšņa kalnu savvaļā biezā slānī aug krāsu mēles (Tictoria Isatis L.) Apmkelētāju tur tikpat kā nav... kaut arī muzejs ir jauks. Muzejā arī neliels dārziņš un vairākas rekonstruētas maizes krāsnis. Radās iespaids, ka muzeja vienīgā darbiniece dzīvo tieši muzeja teritorijā uzceltajā administrācijas ēkā un diemžēl nerunā ne vārda angliski. :) Vēsturiskais periods, uz kuru attiecas cietoksnis ir 2. gs. p.m.ē. - 1. gs. m.ē. Muzeja mājas lapa: http://www.funkenburg-westgreussen.de


Nedaudz uz ziemeļiem no Frankfurtes kādreiz gājusi Romas impērijas robeža, uz šīs robežas ik pa laikam bijuši romiešu forti. Viens no tiem ap mūsu ēras sākumu atradies Bādhomburgā - Zālburgā, tajā mituši ap pustūkstotis romiešu karavīru. Tagad forts lielā mērā rekonstruēts, tas aizņem samērā lielu teritoriju, kurā ir gan romiešu administrācijas ēkas, gan dzīvojamās mājas, gan pirts, gan akas. Iekārtots arī paliels muzejs, kurā izstādītas gan oriģinālas senlietas, gan daudz rekonstrukciju, tajā skaitā romiešu karavīru guļamtelpa. Apmeklētāju daudz. Muzeja mājaslapa: http://www.saalburgmuseum.de

 
 

Berlīnes dienvidrietumos atrodas Duppelas brīvdabas arheoloģiskais muzejs, kurā rekonstruēta 12. - 13. gs. mijas zemnieku un amatnieku dzīvesvieta. Muzejā ir dažādu amatnieku darbnīcas, piemēram, kurpnieka, kalēja, audējas, podnieka, bet diemžēl ne visās kāds darbojas. Kaut arī ēkas ir jaukas, vispār muzejs ir mazliet netīrs un nošņurcis, apmeklētāju celiņi aizauguši ar nātrēm. Darba laiks ir pavisam dīvains - ceturtdienās no 15.00-19.00 un svētdienās un svētku dienās no 10.00-17.00. Pārējā laikā muzejs nav atvērts un tāpēc grūti pat ieplānot šī muzeja apmeklējumu, ja esi Berlīnē tikai uz nelielu brīdi. Droši vien tādēļ arī apmeklētāju nav daudz. Un tomēr apbrīnojami, ka šis muzejs darbojas, jo tajā ir tikai 4 štata darbinieki: vadība un dzīvnieku kopēji. Pārējie ir brīvprātīgie. Ir iekārtota neliela muzejpedagoģiskā ekspozīcija. Un vēl tur aug ķirši, kurus apmeklētāji var ēst. :) Muzeja mājaslapa: http://www.dueppel.de

 

Polijas vidienē, ceļā no Bidgoščas uz Poznaņu atrodas izslavinātais arheoloģiskais brīvdabas muzejs Biskupinā, kurā uz pussalas ezerā rekonstruēta daļa no apmēram 2700 gadu senas dzīvesvietas. Kaut arī visās prezentācijas fotogrāfijās radīts iespaids, ka visai teritorijai apkārt ir paliels valnis ar sētu, tomēr, apmeklējot dabā, kā izrādās, no tāda ir tikai neliels fragments. Vēl rekonstruētas divas lielas un ļoti garas dzīvojamās mājas. Nedaudz tālāk no senās dzīvesvietas atrodas (mazliet patukša) muzeja ēka un slavenās poļu vēsturiskās filmas "Ar uguni un zobenu" filmēšanas vajadzībām celta senā sēta. Labākais laiks, kad apmeklēt Biskupinu, ir ikgadējā festivāla laikā, tad tur ir daudz interesantāk. Muzeja mājas lapa: http://www.biskupin.pl


Vai nu kādam vēl radīsies šaubas par to, ka arheoloģiskie brīvdabas muzeji ir patiesi interesants ceļojumu galamērķis?! :)
Vairāk informācijas par visiem šiem muzejiem, kā arī par daudz ko citu interesantu un noderīgu saistībā ar arheoloģiju un muzejiem, iespējams atrast holandiešu arheologa Rolanda Pārdekōpera veidotajā lapā: http://www.publicarchaeology.eu Rolands apgalvo, ka tikko kā viņš apmeklē kādu muzeju, lapā parādās viņa paša apraksts par šo muzeju un arī sava veida redzētā vērtējums. Muzeji, kurus viņš nav apmeklējis personīgi, pārstāvēti ar oficiālo informāciju.
Lai mums visiem jauki un izzinoši ceļojumi! :)