svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Vidzemes pilskalnu ekspedīcija

2011. gada 12. novembrī profesora Jura Urtāna vadībā devāmies nu jau par tradīciju kļuvušajā ikrudens ekspedīcijā pa pilskalniem. Latgales, Zemgales, Kurzemes un Sēlijas pilskalniem jau ekspedīcijas bijušas veltītas, šogad tad nu devāmies uz Vidzemi. Novembra vidus nudien ir ļoti pateicīgs laiks, lai apsekotu pilskalnus, jo vasaras zaļums vai sniega sega daudz ko noslēpj mūsu acīm.
Pirmais pilskalns, ko pašā rīta agrumā apciemojām, bija Kvēpenes pilskalns pie Cēsīm. Visus, kas dodas uz pilskalnu, sagaida dižozols, kurš iedvesmojis arī piecu latu naudaszīmes mākslinieku.


Pilskalns ir ļoti augsts un stāvs, pret Kvēpeņu mājām tam ir divi vaļņi. Attēlā redzams otrais un augstākais, kurā rāpjamies.


Pilskalna plakums ir liels. Augstākajā galā tam ir mūra torņa paliekas. Uz kalna vairāki kritušie koki, taču kalns ir labi pārskatāms.



Otrais pilskalns mūsu dienas kārtībā bija Sārumkalns netālu no Priekuļiem. Attēlā redzams pilskalna zemākais gals un labajā pusē - upurkalns, mazāks kalns.


Gar pilskalnu tek pavisam neliela, toties mītiski ļoti skaista upīte.


Uzeja pilskalnā pa apkārvijošos terasveida celiņu.


Plakums samērā garens, šeit kādreiz notikušas zaļumballes. :)


Diemžēl arī dažas ļoti lielas mantraču bedres. Šī ir tik dziļa, ka, netīšām tajā iekrītot, droši vien būtu vajadzīga palīdzība, lai tiktu ārā. Jācer, ka paši tur arī iekritīs.


Tālāk devāmies uz Ķētu pilskalnu aiz Dzērbenes. Kaut arī pilskalns atrodas ceļa malā, uz tā tikt ir ļoti grūti, jo visas nogāzes blīvi noaugušas ar eglēm un lazdām.


Pilskalna plakums nav pārskatāms, tas tāpat blīvi apaudzis. Vasarā šeit nevarētu redzēt neko. Uz vienu pusi no pilskalna paveras skats uz tīrumu, pārējās vietās tikai biezoknis.


Braucot cauri Dzērbenei, apskatījām arī Augsto kalnu - pilskalnu. Tas atrodas ceļa malā, ir kopts un labi novērtējams.


Nokļūšana pilskalnā ir ērta, no vairākām pusēm.


Tomēr pilskalnā ir postījums - tur atrodas paliela estrāde ar skatītāju vietām.


Pilskalnam puslokā apkārt ir valnis, neliels, tomēr izteiksmīgs.


Uzejamais terasveida celiņš ir paplašināts līdz braucama ceļa izmēriem, izpostot tā kādreizējo izskatu.


Tālāk devāmies uz Vecpiebalgu, kur apskatījām Piebalgas pilskalnu, kurš tautā saukts arī par Grišku vai Griškas kalnu. Griška esot bijis kāds krievu krodzinieks, kurš strādājis pie pilskalna blakus uzceltajā krogā. Nudien pilskalns nav pelnījis, ka to dēvē šādā vārdā. :)


Blakus uzejai pilskalnā atrodas aka, kura uzcelta, labiekārtojot avotu, kurš jau atkal tiek saukts Griškas vārdā.


Pilskalna plakums ir kopts, tajā arī daži soliņi un ugunskura vieta. Apkārtne labi pārskatāma.


Visgrūtāk sasniedzmais bija pēdējais pilskalns, ko apmeklējām - Vējavas pilskalns. Tas atrodas kādus 300 m no ceļa, lai līdz tam nokļūtu jālaužas cauri pamatīgiem brikšņiem un jābrien pa mālainiem, purvainiem dubļiem.


Tomēr, nokļūstot līdz Ernesta Brastiņa savulaik uzmērītajam pilskalnam, skats ir mazliet labāks, jo šķiet, ka pilskalna plakums sācis aizaugt tikai pēdējos pārdesmit gados. Agrāk šeit rīkotas zaļumballes.



Kaut arī novembra miglainajā dienā ātri metās tumšs, tomēr sešu pilskalnu apsekojums ļāva piedzīvot daudz. Ar nepacietību gaidu nākamo iespēju apmeklēt Latvijas arheoloģijā nozīmīgas vietas. :)

svētdiena, 2011. gada 18. septembris

Gulbenē 17. septembrī

2011. gada 17. septembrī braucām uz Gulbeni, kur notika Vecgulbenes muižas svētki. Muiža nesen atjaunota, parks liels, taču pasākuma apmeklētāju bija daudz un visa parka teritorija bija piepildīta. Kopā ar citiem "senajiem" šajā saulainajā dienā mums bija prieks, ka šajā sezonā ir vēl viens pasākums, kur piedalīties. Bijām četru daiļavu sastāvs: (no kreisās) Vija, Ieva, Kristīne un Ieva. :)


Apmeklētājus izklaidējām ar dažādām seno amatu lietām, taču šoreiz mums divas galvenās aktivitātes bija medus plāceņu cepšana uz sakarsētiem akmeņiem un divdesmit ārstniecības augu atpazīšanas "konkurss".



Kad pasākums jau bija beidzies, bet saule vēl arvien jauki spīdēja, visi senie sanāca kopā uz vienu kopīgu foto. Te redzami ļaudis no Senzemes, Ugunszīmes, Gerdenes, Baltavas un Bražu ģimenes.


17. septembris bija arī Saeimas vēlēšanu diena. :) Tad nu pirmo reizi mūžā devāmies uz vēlēšanu iecirkni senajos tērpos un bildējāmies pie vēlēšanu urnas "prezidenta pozā". Pilsoņa pienākuma izpildīšana Gulbenē bija tāda jauka un interesanta šīs dienas rozīnīte. :)

sestdiena, 2011. gada 10. septembris

Apoles festivāls 2011

2011. gada augusta pēdējā nedēļas nogalē piedalījāmies jau par tradīciju kļuvušajā Apoles festivālā Lietuvā, netālu no Latvijas robežas. Taisījāmies doties turp pakuplā pulkā, bet tomēr dažādu iemeslu dēļ beigās bijām tikai trīs: Ieva, Vija un Kristīne. Toties tikām pie festivāla organizatoru sagādāta koka namiņa.

Kristīnei šis bija pirmais festivāls Baltavas sastāvā, bet ne pirmais Apolē. Viņa pierādīja, ka ir ļoti laba vilnas kārsēja. :)


Te redzami mūsu vilnas darbi: vilnas kāršana, vērpšana ar vārpstiņu un adatas pinuma zeķu gatavošana. Kopumā pasākums bija ļoti jauks, laiks bija saulains un cilvēki priecīgi un ieinteresēti.

otrdiena, 2011. gada 26. jūlijs

Fantastisks muzejs pasaules malā :)

Kādu brīdi padzīvojot Trondheimā, apmeklēju arī vietējos muzejus. Trondheima atrodas Norvēģijā, pietiekoši tālu uz ziemeļiem, jūras krastā, klimats tiešām skarbs, daudz līst. Tad nu mitrā klimata iespaidā labi saglabājas arheoloģiskās liecības. Par to pārliecinājos, kad devos apskatīt vietējā zinātnes un arheoloģijas muzeja viduslaiku ekspozīciju. Middelalderutstillingen iekārtota atsevišķā ēkā. Tur izstādīti atradumi no senās Trondheimas, kuri pārstāv 11.-15. gadsimtu. Viena ekspozīcjas daļa ir senās pilsētiņas ieliņu rekonstrukcija (publikas piesaistīšanai), viena daļa ir baznīcas tā laika darbību atspoguļojoša. Trondheima viduslaiku Norvēģijā bija lielākais baznīcas centrs. Tomēr lielākā daļa izstādīto atradumu attiecas uz mani visvairāk interesējošo laika posmu, proti 11.-13. gadsimtu. Tā kā atradumi tik labi saglabājušies, tad daudz labu paraugu gan apaviem un nažu makstīm, gan kaula ķemmēm, gan dažādiem tekstīliju darināšanas darbarīkiem, arī koka lietas saglabājušās ļoti labi, piemēram, zižļi ar pagānu dievību galvām, pītais žogs, koka trauki. Ekspozīcijā ir arī vesels (!) veltais cimds. Varam tikai apskaust šajā mitrajā klimatā tik labi saglabājušos arheoloģisko senlietu klāstu. Mēs līdzīgu ekspozīciju par tik mazu teritoriju diezin vai varētu izveidot.
Šeit ielieku dažus attēlus. Lietas, par kurām īpaši jūsmoju. :) Vispirms, protams, divi attēli ar audumu fragmentiem. Vīles tik labi redzamas!




Pārejai no audumiem uz apaviem: attēls, kurā redzams linu auduma fragments, kapuces jeb trīsstūra cepures fragments un apavi.





Šeit ir 12. gadsimta ādas apavs.



Un man tik mīļā tēma: "rakstītās kurpītes".




Ja nu vien kādam ir iespēja nokļūt šajā pasaules malā un apmeklēt Middelalderutstillingen, dariet to! :)

trešdiena, 2011. gada 20. jūlijs

Arheoloģijas brīvdabas muzeju apceļošana turpinās


Daži jauni iespaidi, kurus drīz pievienošu šajā blogā esošajai lapai par arheoloģijas brīvdabas muzejiem.

Jūlija vidū apciemoju divus vācu muzejus. Pirmais ir tāds, kuru jau sen gribēju redzēt, - Haithabu (Hedeby) Vikingu apmetnes rekonstrukcija Šlēzvigā. Te ieskatam daži attēli.




Otrais bija seno slāvu 9.-10. gadsimta apmetnes un nocietinājuma rekonstrukcija Gros Rādenā. Te dažas bildes.

trešdiena, 2011. gada 29. jūnijs

Zemgaļu dienas 2011

Organizatori sola, ka šogad, kā jau katru gadu, atkal notiks vērienīgais vēstures rekonstrukcijas pasākums "Zemgaļu dienas". Laiks 13.-14. augusts, vieta - Tērvetes pilskalns un aiz tā esošā senpilsētas teritorija. Programma tiks publicēta www.lielkenins.lv lapā. Pagaidām tur var aplūkot iepriekšējo festivālu bildes.
Te nelielai iedvesmai, lai gribētos atbraukt, kadrs no pagājušā gada:

svētdiena, 2011. gada 29. maijs

Pilskalnu svētki maijā

2011. gada pasākumu sezona ir sākusies ar diviem pilskalnu svētkiem. Pilskalni kā seno pasākumu norises vietas ir īpaši jauki.
14. maijā Baltava piedalījās Daugmales pilskalna svētkos. Tas bija pirmais šāda veida pasākums Daugmales pilskalnā, taču jācer, ka ne pēdējais. Vieta laba un pietiekoši plaša, tuvu Rīgai. Jācer, ka turpmāk šādi svētki kļūs par tradīciju. Te arī ieskats svētkos:





21. maijā savukārt notika nu jau par tradīciju kļuvušie Mežotnes pilskalna svētki. Tajos piedalījāmies jau otro gadu pēc kārtas. Jānovērtē, ka pasākums nav vienveidīgs - no pagājušā gada atšķīrās samērā daudz. Žēl vien, ka šogad tas notika vienlaicīgi ar Cēsu viduslaiku svētkiem. Šeit pāris bildes ar mums no Mežotnes:



Jāpiebilst, ka Līgai šie bija pirmie divi senie pasākumi, toties, čakli šujot, uz otrā pasākuma beigām jau bija gandrīz gatavs garais krekls. :)